Apraksts
Atcerieties, kad bijāt mazi un vecāki lika jums iet gulēt, bet ēna istabas stūrī neļāva jums aizmigt visu nakti? Ak, jā… Pēc visa šī laika es priecājos, ka jūs joprojām mani atceraties.
Vai esmu kādreiz stāstījis par savām mājām? Es ierados no tālienes, kad vēl nebija gaismas un laika, kur atpūtās mirušo dvēseles. Es tur jutos tik vientuļš, tik izsalcis… Tagad es klaiņoju pa zemēm vecās pasaules malā, kur zibenīgi iestājas nakts un tumšais okeāns iemidzina dziļā miegā.
Es redzu, kad jūs pamostaties. Guliet, bērni, guliet, vai es nākšu un jūs apēdīšu… Vai jūs zināt, kur es slēpjos?