Apraksts
Vai esat kādreiz sajutis aukstu skatienu pakausī, it kā kāds jūs vērotu no aizmugures? Tas vienmēr esmu bijis es – plēsējs, mednieks, tas, par kuru čukst klusā nakts.
Es nāku no drūmajiem ziemeļiem, kur mans tēvs bija Aukstums un mana māte bija Nāve. Es dzīvoju skarbās zemēs, kur saule nekad nespīd un stindzinošs aukstums iet pa muguru. Es esmu neapremdināma izsalkuma radījums: mani asie zobi var saspiest visbiezākos kaulus un mani milzīgie ragi var caurdurt drosmīgākās sirdis. Saturieties, mirstīgie, jo es nevilcināšos paņemt to, ko vēlos.
Nāciet tuvāk, ļaujiet man samitrināt manas lūpas ar jūsu siltajām asinīm… Vai jūs zināt, kur es esmu?