Piegādes informācija 
Preču atpakaļsūtīšana 
Apraksts
Kalpot cilvēcei vai to biedēt?
Neviens līdz šim nav spējis atrisināt noslēpumu, no kurienes radusies šī noslēpumainā sudraba monēta. Šeit iesākas šausminošā leģenda par Gargolu, vai jūs uzdrošināsieties ieslīgt stāstā, kas ir pilns šausminošu detaļu? Uzzināt patiesību var maksāt dzīvību, bet varbūt patiesība ir riska vērta?
Kādā viduslaiku pilsētiņā slējās majestātiska ēka. No tās sienām, krietni izvirzoties uz āru, gluži karājoties gaisā, parādījās biedējoša akmens figūra. Saulainās dienās tās ēna krita uz zemes un atklāja dusmīgu, šausminošu seju – ne gluži cilvēks, ne gluži dzīvnieks, ne gluži mītiska, velnam līdzīga radība, kādas gleznoja mākslinieki, kuriem patika elles tēma. Ejot garām šai ēkai, cilvēki neuzdrošinājās pacelt acis pret debesīm. Vieni tīšām paātrināja gaitu, citi, nolaiduši acis uz zemi, pacēla cepuri un uz sekundi apstājās – it kā izrādītu kādam cieņu. Un pēc mirkļa viņi atkal, pasteidzinot soļus, devās savās darīšanās. Neviens šajā pilsētā nekad neuzdrošinājās pacelt acis, lai redzētu akmens briesmoni, kas karājās virs ēkas.
Ja pilsētiņas iedzīvotājiem naktī bija jāiet garām šai vietai, viņi mēģināja to apiet visos iespējamos veidos – devās pa apvedceļu, lai tikai izvairītos no sadursmes ar šausminošo radījumu. Cilvēki baumoja, ka tieši naktī briesmonis atdzīvojas un, plaši izpletis spārnus, lido pāri viņu mājām. Vēlāk, rītausmā, pēc pirmās gaiļa dziesmas riebīgā būtne pārvēršas akmenī, ar savu draudīgo ēnu atkal biedējot pilsētniekus un garāmgājējus.
Kādu dienu pilsētiņu un apkārtējās apdzīvotās vietas piemeklēja milzīga vētra. Lietusgāzes gaišo dienu pārvērta naktī. Lietus bija tik spēcīgs, ka upe izgāja no krastiem, draudot noslīcināt visu dzīvo un nedzīvo – noskalot ēkas no zemes virsas kā Lielo plūdu laikā. Iedzīvotāji gatavojās ļaunākajam – vieni lūdza augstākajiem spēkiem viņus glābt, citi padevās un gaidīja pēdējo mirkli. Pēkšņi tajā pusē, kur stāvēja ēka ar draudīgo akmens radījumu, uzplaiksnīja uguns stabs. Bija sadzirdama ūdens šļakstu un sprādziena skaņa, liekot visai pilsētai un apkārtējiem ciemiem domāt, ka ir pienācis pasaules gals. Taču uzreiz pēc tam vētra norima, lietus sienu nomainīja priecīga diena, un gaisu piepildīja kalnu puķu smarža.
Nākamajā dienā kāds pilsētiņas iedzīvotājs, ejot garām pilsētiņas grandiozākajai ēkai, skatienu zemē nolaidis, nejauši ar kāju iespēra apaļam sudraba priekšmetam. Noliecies, lai to paceltu, viņš ieraudzīja, ka tā ir sudraba monēta. Šīs monētas reversā bija attēlots Gargola, kura figūra gadsimtiem ilgi karājās virs slavenākās ēkas. Pacēlis acis uz augšu, viņš ieraudzīja, ka pie ēkas vairs nekā nav.
