Apraksts
Tikai viena diena, un plaukstošās ~11 tūkst. iedzīvotāju apdzīvotās pilsētas liktenis izmainījās uz visiem laikiem… Mūsu ēras 79. gada rudenī notika viens no postošākajiem vulkāna izvirdumiem vecā kontinenta vēsturē – Vezuvs zem izkusušu akmeņu, pumeka un karstu pelnu slāņa apraka Pompejus un vairākas citas kaimiņu pilsētas.
Kataklizmas apjoms ir grūti aptverams: zinātnieki saka, ka nāvējošās gāzes un tefras mākonis, kas izšāvās no vulkāna krātera, bija ~33 km augsts, apkārtnē kritušās lavas bumbas lidoja ar ātrumu ~1,5 miljoni tonnu sekundē, savukārt izdalītā siltumenerģija ~100 tūkst. reižu pārsniedza sprādzienu spēku Hirosimā un Nagasaki. Romas vēsturnieki savos memuāros raksta, ka izvirdums acumirklī pārvērta dienu par nakti, kas izkliedējās tikai pēc dažām diennaktīm. Katastrofa bija tik negaidīta, ka apkārtējiem iedzīvotājiem nebija laika aizbēgt – precīzs upuru skaits nav zināms arī šodien.
Nāvi nesošie pelni slēpa Pompeju gandrīz 1700 gadu, līdz 18. gadsimtā pilsēta tika atklāta no jauna. Mūsdienās tas ir sāpīgs atgādinājums par visvareno dabu un nenovērtējamas nozīmes vēstures pieminekli, kurā var tuvāk iepazīt seno romiešu civilizāciju.
Traģēdijas piemiņas kolekcijas sudraba monētas “Pompeji” reversā attēlots Vezuva izvirdums un malā pilsēta, kas nav tam gatava. Augstais reljefs ir dekorēts ar daļēju UV apdruku. Monētas perimetru no abām pusēm ieskauj tipisks romiešu mozaīkas motīvs. Aversa centrā – stilizēts Niue ģerbonis, salas simbols sakrustotas cīņas nūjas katoua – un devīze “atua Niue tukulagi”.